Rēzeknes reģionālā vides pārvalde

Dabas parka "Rāzna" mājas lapa - http://razna.dau.lv/

Atskaite par semināru „Sadarbības partneru veikums LIFE projektā „Sugu un biotopu aizsardzība dabas parkā Rāzna”

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Daugavpils reģionā un  to apsaimniekošanas būtiskākie aspekti

Gada dabas simboli – arī Rāznas nacionālajā parkā

„Skolēnu un studentu zinātniski-pētnieciskais darbs Rāznas nacionālā parka teritorijā”  

LIFE projekts - no iecerēm līdz Nacionālajam parkam

  „Dievs mums devis sliktu zemi, bet skaistu ezeru”- teica gados jaunais Mākoņkalna pagastvecis Staņislavs  Šķesters 1991.gada novembrī Kaunatā, kur Rēzeknes rajona deputāti bija sabraukuši lemt par Rāznas ezera nākotni. 1990.gadā pēc Rēzeknes rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejas pasūtījuma sāka strādāt speciālistu grupa, kuras pētījuma rezultāts bija viennozīmīgs- ja vēlamies ezeram palīdzēt pa īstam, nevis uz papīra, pārskatos, tad jāveido dabas parks. Tas pieslēgtos Ezernieku aizsargājamo ainavu teritorijai un kopā ar to kādreiz varētu veidot Latgales nacionālo parku. (Zaiga Kipere, „Diena”, 09.11.1991 .).

Tajā laikā tieši saimnieciskās darbības un atpūtas organizēšanas savienošana ar dabas aizsardzību dabas parka statusā visvairāk musināja deputātu prātus, tomēr diskusiju rezultātā tika pieņemts lēmums turpināt izpēti un atbalstīt Rāznas dabas parka izveidošanu. Daudz ūdeņu aiztecējis kopš tās dienas, daudz vārdu izrunāts un ne mazums dažādu lēmumu pieņemts, bet visu šo laiku entuziastu sirdīs mājoja cerība piedzīvot dienu, kad Latgalē būs nacionālais parks.

2004.gadā cerības piepildījumam pavērās īsta iespēja- Daugavpils Universitāte uzsāka darbību Eiropas Komisijas LIFE Nature fonda projektā Nr. LIFE 04 NAT /LV/000199 ”Sugu un biotopu aizsardzība dabas parkā „Rāzna”. Par projekta sadarbības partneriem kļuva Rāznas dabas parka teritorijā esošās pašvaldības, Rēzeknes un Daugavpils reģionālās vides pārvaldes un Latgales zooloģiskais dārzs. 2004.gada 12.oktobrī Daugavpilī tika noslēgts Sadarbības līgums „Par pienākumu sadali projekta uzdevumu izpildei”, kurā tika noteiktas arī Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes (turpmāk VVD Rēzeknes RVP) kā projekta partnera pienākumi un uzdevumi.

Saskaņā ar Sadarbības līgumu un noslēgto vienošanos VVD Rēzeknes RVP darbinieki atbilstoši darba uzdevumiem un kalendārajam  plānam   nodrošināja vairāku aktivitāšu izpildi- sagatavoja priekšlikumus par dabas parkā „Rāzna” ietilpstošo teritoriju novērtējumu, veica teritorijas inspicēšanu dabas aizsardzības jomā un  sabiedrības informēšanu.

Informācija par VVD Rēzeknes RVP aktivitātēm LIFE projekta ietvaros regulāri ievietota gan Valsts vides dienesta, gan VVD Rēzeknes RVP, gan Daugavpils universitātes mājas lapās, tādejādi dodot iespēju interesentiem nepārtraukti iepazīties ar projekta ietvaros padarīto. Nu LIFE projekta realizācijas termiņš tuvojas noslēgumam.

Atskatoties uz paveikto,  projektā iesaistītie VVD Rēzeknes RVP darbinieki savā vērtējumā ir vienprātīgi- iegūtā pieredze ir nenovērtējama. Inspekcijas bloka pārstāvji- dabas aizsardzības daļas vecākie inspektori I.Leščinskis un D.Marga atzīst, ka pastiprinātās kontroles rezultātā Rāznas parka teritorija iepazīta perfekti. Šobrīd teritoriju pārrauga  Rāznas nacionālā parka administrācija un VVD Rēzeknes RVP inspektoriem šajā teritorijā rūpju mazāk, bet inspicēšanā gūtā pieredze inspektoriem noderēs dabas aizsardzības  noteikumu kontrolē  citos  objektos. Ļoti pozitīvi tiek vērtēta informācija, kas iegūta dažādām mērķgrupām rīkotajos semināros. I.Leščinskis uzsver, ka informācija par saimnieciskās darbības aktivitātēm  ļauj secināt, ka lielākā rosība un  aktivitātes vērojamas ūdensobjektu tuvumā. VVD Rēzeknes RVP direktora vietniece R.Eiduka atzīmē, ka šobrīd uzņēmēju darbība vairāk vērsta uz saimniecisko darbību un dažādu atpūtas un izklaides pasākumu rīkošanu,  bet ļoti nepieciešama arī uz aktīvu atpūtu, dabas izziņu un vides izglītošanu vērsta darbība. VVD Rēzeknes RVP dabas aizsardzības daļas vadītājs A.Zelčs atzīmē, ka projekts devis iespēju iepazīt dabas aizsardzības plāna tapšanas procesu.

Apkopojot iestādes darbinieku viedokli, direktore Ē.Ruskule secina, ka reģionālai vides pārvaldei ir bijusi iespēja gūt pieredzi gan darbā ar projektiem, gan projekta koordinēšanā un projekta gaitā ir pieaudzis arī pārvaldes prestižs. Interesants un aizraujošs ir bijis pats darbošanās process. Projektā iesaistītie bija patīkami pārsteigti, redzot, cik ieinteresēti un notiekošo nopietni uztveroši  ir uz semināriem aicināto  mērķgrupu pārstāvji.  Tomēr lielākais guvums ir Rāznas nacionālā parka un tā administrācijas izveidošana.

Bet tas, cik ilgi spēsim saglabāt Dieva doto Latgales pērli, būs atkarīgs no visu un katra  rīcības un darbiem.

Atskaite par semināru „Sadarbības partneru veikums LIFE projektā „Sugu un biotopu aizsardzība dabas parkā Rāzna”

Semināra mērķis: Iepazīstināt semināra dalībniekus ar LIFE projekta sadarbības partneru paveikto.

Semināra mērķauditorija: Valsts vides dienesta Rēzeknes un Daugavpils reģionālās vides pārvaldes, Daugavpils Universitātes, Latgales zooloģiskais dārza, Vides ministrijas, Dabas aizsardzības pārvaldes un Rāznas nacionālā parka administrācijas pārstāvji

Semināra norises vieta: Daugavpils Universitāte, Vienības iela 13, 214.auditorija

Semināra norises laiks: 2007.gada 6.decembris

Semināra dalībnieki: Artūrs Škute, Ilona Mendziņa, Sindra Elksne, Ērika Ruskule, Rita Eiduka , Andris Zelčs, Regīna Indriķe, Diāna Marga, Alberts Kindzulis , Roberts Bruzguls, Inese Lapiņa, Iveta Lobanoka, Inita Bružika, Guna Novika, Aija Pupiņa, Mihails Pupiņš, Anda Zeize, Aina Skredele.

Semināra gaitas apraksts:

Valsts vides dienesta Rēzeknes un Daugavpils reģionālās vides pārvaldes darbinieki 2007.gada 6.decembrī piedalījās LIFE projekta „Sugu un biotopu aizsardzība dabas parkā Rāzna” pieteicēja – Daugavpils Universitātes rīkotajā seminārā. Semināra darba kārtība bija saistīta ar projekta sadarbības partneru- reģionālo vides pārvalžu (turpmāk RVP) un Latgales zooloģiskā dārza, atskaiti par projekta gaitā paveikto. Seminārā līdz ar iepriekš minēto pārvalžu pārstāvjiem piedalījās Vides ministrijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Rāznas nacionālā parka administrācijas un Daugavpils universitātes pārstāvji.

Semināru atklāja Artūrs Škute (Daugavpils Universitāte). Semināra pirmajā daļā Latgales zooloģiskā dārza direktora Mihails Pupiņš uzstājās ar prezentāciju „Ugunskrupja populācijas atjaunošana Latvijā”, analizējot paveikto Bombina Bombina reintrodukcijai Rāznas parkā.

VVD Daugavpils un Rēzeknes RVP uzstājās ar trim prezentācijām , katrā no tām atspoguļojot sadarbības līgumā noteiktās aktivitātes un pienākumus.

Ritas Eidukas (VVD Rēzeknes RVP) prezentācija „Teritorijas inspicēšana dabas aizsardzības jomā” iepazīstināja ar aktivitātes mērķiem, inspicēšanas laika grafiku, iesaistīto inspektoru skaitu, pārbaužu skaitu, dinamiku un tematisko sadalījumu. Projekta ietvaros 2005.gadā inspektori parka teritorijā veikuši 148 pārbaudes, 2006.gadā- 155 un 2007.gadā- 251 pārbaudi. Prezentāciju papildināja foto materiāli par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, sugu un biotopu aizsardzības prasību ievērošanas, ūdenstilpju aizsargjoslu noteikumu ievērošanas un dabas resursu izmantošanas un aizsardzības pārbaudēm.

Guna Novika (VVD Daugavpils RVP) prezentācijā „Sabiedrības informēšana LIFE Natura projekta „Sugu un biotopu aizsardzība dabas parkā Rāzna” ietvaros norādīja gan uz aktivitāti raksturojošiem kvantitatīvajiem rādītājiem, gan uz izmantotajām metodēm.

Kā biežāk pielietotās sabiedrības iesaistīšanas metodes tika minētas

1) semināru, sanāksmju rīkošana un personīgās tikšanās

2)informatīvas vēstules , sarakste, aicinājumi priekšlikumu sniegšanai, anketēšana

3)informācija masu mēdijos, mājas lapā

 4)informatīvi-izglītojošu pasākumu rīkošana

5)piedalīšanās pasākumos (meža stādīšanas talka RNP teritorijā, pārgājiens ar skolēniem uz lieguma zonu „ Pilāru ozolu audze”), pieredzes apmaiņa

6)projekta bukletu izplatīšana u.c.

To, cik liels informatīvs darbs veikts, apliecina skaitliskie rādītāji, piemēram, 2005.gadā sagatavotas un zemes tiesiskajiem valdītājiem nosūtīta 3471 informatīva vēstule par dabas parka izveidi, par nepieciešamību noslēgt līgumus par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu un iespējām sniegt priekšlikumus. Savukārt 2006.gadā sagatavotas un nosūtītas 3500 informatīvas vēstules zemes īpašniekiem un lietotājiem par parka statusa maiņu.

Projekta realizācijas laikā saņemti un apkopoti priekšlikumi no 130 personām, noslēgti 294 līgumi par ĪADT aizsardzības noteikumu ievērošanu, izstrādāta aptaujas anketa, sagatavota informācija gan masu mēdijiem, gan mājas lapām.

2006.gadā organizēti 6 semināri un 5 sanāksmes dažādām mērķgrupām ar kopējo dalībnieku skaistu 198, 2007.gadā – 3 semināri (dalībnieku skaits 95).

Inita Bružika (VVD Daugavpils RVP) prezentācijā „Partneru atskaite par aktivitātes A3 izpildi LIFE Natura projekta dabas parkam „Rāzna” ietvaros” detāli atspoguļoja reģionālo vides pārvalžu veikumu, sagatavojot priekšlikumus par dabas parka „Rāzna” Krāslavas, Rēzeknes un Ludzas rajonos ietilpstošo teritoriju novērtēju, kā arī priekšlikumus dabas parka apsaimniekošanas pasākumiem un individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektam.

Prezentācijas papildinātas ar plašiem uzskates materiāliem, kas tika demonstrēti seminārā.

VVD Rēzeknes RVP direktore Ē.Ruskule izvērtēja pārvalžu darbību projektā, norādīja gan uz ieguvumiem, gan uz trūkumiem, pozitīvi novērtējot reģionālām vides pārvaldēm doto iespēju darboties starptautiska mēroga projektā. Semināra dalībnieki diskutēja par dabas aizsardzības plānu un citiem ar LIFE projekta realizāciju saistītiem jautājumiem. Izskanēja priekšlikums projekta avīzē atspoguļot Rēzeknes rajona Lipušķos notikušo semināru, apkopojot informāciju par skolēnu un studentu zinātniski-pētniecisko darbu Rāznas nacionālā parka teritorijā. Vides ministrijas un Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji (I.Mendziņa, S.Elksne) norādīja uz nepilnībām dabas aizsardzības plānā , vienlaicīgi atzīmējot, ka plāns jāpārstrukturizē atbilstoši noteikumu prasībām un tam ir jābūt apstiprinātam līdz projekta beigu termiņam, ja vien projekta realizācijas laiks netiks pagarināts.

Semināra noslēgumā projekta pieteicēja pārstāvis Artūrs Škute ar reģionālajām vides pārvaldēm pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar dabas aizsardzības plānu , kā arī pateicās sadarbības partneriem.

„Skolēnu un studentu zinātniski-pētnieciskais darbs Rāznas nacionālā parka teritorijā”

Semināra mērķis: apzināt Rāznas nacionālajā parkā veiktos pētījumus, iepazīstināt ar pētījumiem semināra dalībniekus, mudināt skolēnus un jauniešus arī turpmāk aktīvi iesaistīties dabas vērtību apzināšanā, pētīšanā un saglabāšanā.

Semināra mērķauditorija: Rāznas nacionālā parka administrācijas, Lipušķu pamatskolas, Kaunatas vidusskolas, Rēzeknes augstskolas un Daugavpils universitātes, Valsts vides dienesta Rēzeknes un Daugavpils reģionālās vides pārvaldes pārstāvji

Semināra norises vieta: Rāznas nacionālā parka administrācijas Dabas aizsardzības daļa, Rēzeknes rajona Lipušķos , Skolas ielā 3

Semināra norises laiks: 2007.gada 24.oktobris

Semināra dalībnieki: 21

Semināra gaitas apraksts:

Laika gaitā cilvēks veido un pārveido ainavu, kurā tas dzīvo un atstāj savas kultūras un vēstures pēdas. Un jo intensīvākas ir pārmaiņas, jo sarežģītāk kļūst apzināt, saglabāt un nosargāt pagātnes lieciniekus. Bet ne tikai kultūrvēsturiskie, arī dabas pieminekļi, ainava un bioloģiskā daudzveidība, kā arī konkrētai vietai raksturīgā dzīvesziņa- tās ir vērtības, kuru sargāšanā liela loma ir nacionālajiem parkiem. Ir patiess prieks, ka nu jau esošajiem nacionālajiem parkiem Latvijā pievienojies vēl viens- Rāznas Nacionālais parks un ka Latgalei un Latvijai kopumā ir iespēja pasargāt to, kas ir unikāls un kas varētu zust- Rāznas ezeru- tā, semināru atklājot, teica VVD Rēzeknes RVP pārstāve Regīna Indriķe. Viņa norādīja, ka viens no darbības veidiem, kas palīdz apzināt teritorijas vērtības, ir izpētes darbs un tieši pētniecībai Rāznas nacionālā parka teritorijā ir veltīts šis seminārs.

Rāznas nacionālā parka direktore Anda Zeize , uzrunājot klātesošos, izteica gandarījumu par semināram izvēlēto tēmu, par iespēju iepazīties gan ar skolēnu, gan ar studentu pētījumiem, pastāstīja par administrācijas veiktajiem darbiem un iecerēm nākotnē. Viņa uzsvēra sadarbības nepieciešamību, tostarp sadarbību pētnieciskajā jomā.

Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālās pārvaldes direktora vietniece Inese Lapiņa informēja par LIFE projekta „Sugu un biotopu aizsardzība dabas parkā „Rāzna” sadarbības partneru- reģionālo vides pārvalžu aktivitātēm, stāstīja par paveikto, norādot, ka viens no projekta sasniegumiem ir nacionāla parka administrācijas izveidošana. VVD Rēzeknes RVP Dabas aizsardzības daļas vadītājs Andris Zelčs papildināja iepriekš teikto, norādot uz VVD Rēzeknes RVP veikumu.

Lipušku pamatskolas skolotāja Lilija Trūle iepazīstināja ar Lipušķu pamatskolas audzēkņu pētījumiem Mākoņkalna pagastā, vienlaicīgi norādot, ka lielākā jauno pētnieku daļa pamatskolu jau beiguši, tomēr pētījumi ir neatņemama dzimtās puses izziņas daļa un tamdēļ ar tiem tiek iepazīstināti semināra dalībnieki. Seminārā prezentētās tēmas saistītas ar dižakmeņiem, veciem lauku parkiem un krucifiksiem Mākoņkalna pagastā, ar augu vietējo nosaukumu, sikspārņu un Ubagovas ezera izpēti. Kā norādīja skolotāja, skolēnu darbi ir prezentēti arī zinātniski-pētnieciskajās konferencēs rajona mērogā un iegūtas gan godalgotas vietas, gan atzinības raksti. Ar darbu „Mūsu mazais pārgājiens” skolēni piedalījušies Ē.Hānberga un I.Ziedoņa rīkotājā konkursā un ieguvuši vienu no 34 goda rakstiem.  2007.gadā 7.klases skolniece ir uzsākusi izpētes darbu par meža vēsturi un  vērtībām mežā.

Kaunatas vidusskola skolotāja Ņina Ignatjeva norādīja, ka vidusskolas skolēni piedalās projektā „Krasta vērotāji”,  ir pētījuši gan Kaunatas ezera, gan Rēzeknes upes krastus, arī piedalījušies   akcijā „Tīrie ūdeņi tīros krastos” un iepazīstināja ar projekta ietvaros paveikto. Tāpat jaunie pētnieki pētījuši Idzepoles ezeru,  gaisa kvalitāti (pēc ķērpjiem) , kā arī iesaistījušies Latvijā ligzdojošo putnu atlanta veidošanā. Skolotāja vada pulciņu „Putnu draugi” un vairāku klašu skolēni piedalās Latvijas ornitologu biedrības skolēnu programmās. Ņ.Ignatjeva informē arī par to, ka viņas vīrs ir piedalījies pūču monitoringā Andrupenes pagastā.

Inese Lustika prezentē Rēzeknes augstskolā izstrādāto darbu „Rīcības programmas izstrāde Rāznas ezera pludmales augstas ekoloģiskas kvalitātes nodrošināšanai”, kurā analizēti kritēriji un iespējas Zilā karoga ieguvei Ezerkrastu pludmalē.

Savukārt Juris Mališevs uzstājas ar konkrētu programmu „Ekoloģiski tīra atpūtas kompleksa izveide Nacionālajā parkā „Rāzna” un stāsta par praktiski realizējamiem pasākumiem SIA „Ekopunkts”  atpūtas zonā.

Lielu interesi semināra dalībniekos izraisa Daugavpils Universitātes maģistrantes Aijas Ševcovas darbs „Kultūrvēsturisko un arheoloģisko  pieminekļu ģeodatubāze:  Nacionālā parka ”Rāzna” piemērs”. Austrumlatgales virsmežniecības darbinieks Aleksandrs Lubāns sava maģistra darba pētījumam izvēlējies tēmu „Medījamo pārnadžu nomedīšanas limits Nacionālajā parkā „Rāzna” ”. Prezentācija guva lielu interesi un izraisīja aktīvas diskusijas semināra dalībnieku vidū.

Daugavpils universitātes maģistrants Lauris Kodors uzstājās ar prezentāciju „Rāznas ezera ekoloģiskās kvalitātes novērtējums ES Ūdens struktūrdirektīvas kontekstā” un stāstīja par ezera ūdens kvalitātes pētījumiem laika posmā no 2003.līdz 2006.gadam, pētījuma gaitā iegūtajiem rezultātiem un secinājumiem.

Semināra jautājumu un diskusiju daļā dalībnieki aktīvi apsprieda nākotnes ieceres un iespējas pētnieciskajā jomā un nonāca pie secinājuma, ka šādā veida pētījumi ir būtisks ieguldījums Nacionālā parka teritorijas un tajā esošas vērtību apzināšanā un izpētē. RNPA direktore izteica ierosinājumu  iedibināt tradīciju līdzīgu semināru rīkošanai arī turpmāk  un atzinīgi novērtēja prezentētos darbus to lietderīguma un praktiskās izmantojamības dēļ.

Semināra noslēguma un novērtējuma daļā katrs no dalībniekiem izteica savu viedokli vai atziņas par rīkoto pasākumu, par idejām pētnieciskā darba turpināšanai. Vairākkārt tika uzsvērta sadarbības nepieciešamību  starp NPA administrāciju, skolām un reģionālajām vides pārvaldēm.

Izskanēja doma par pētniecības jomu saskaņošanas nepieciešamību, jo tādā veidā RNP administrācija var virzīt pētniecisko darbu vajadzīgajā gultnē. I.Lapiņa ieteica RNP administrācijai sagatavot vēstuli Daugavpils Universitātes rektoram A. Barševskim par sadarbības iespējām, jo tieši sadarbojoties Rāznas nacionālā parka teritorijas izpētei var piesaistīt gan studentu prakses, gan pētniecības darbu. Kā atzina klātesošie Daugavpils Universitātes maģistranti, augstskolai ir gan resursi, gan aprīkojums dažāda veida pētījumiem.

Izskanēja priekšlikumi apkopot seminārā prezentētos materiālus un, ja iespējams, izdot brošūru par veiktajiem pētījumiem, kā arī ievietot informāciju RNP mājas lapā. Būtu nepieciešams apzināt un apkopot arī citus, uz doto brīdi jau veiktos, pētījumus.

Semināra noslēgumā RNP direktore pateicās par interesanto un saturīgo pasākumu, savukārt semināra rīkotāji- par iespēju rīkot semināru  Mākoņkalna pagasta Lipušķos.  

 

 

 

„Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Daugavpils reģionā un  to apsaimniekošanas būtiskākie aspekti”

Semināra mērķis: Iepazīstināt Valsts vides dienesta Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes darbiniekus un interesentus no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras, Rāznas  nacionālā parka administrācijas un A/S ”Latvijas valsts meži” ar īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām Daugavpils reģionā, to apsaimniekošanas  sistēmu (dabas tūrisma iespējas, informatīvais materiāls), apmeklējot dabas parku „Daugavas loki”, dabas liegumu ”Čertoka ezers” un Pilskalnes mežu ainavu parku „Pilskalnes Siguldiņa”,  kā arī iepazīties ar LIFE projekta sadarbības partnera- Latgales zooloģiskā dārza veikumu.

Semināra mērķauditorija: Valsts vides dienesta Rēzeknes RVP darbinieki, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras, Rāznas nacionālā parka administrācijas, VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes  un A/S ”Latvijas valsts meži” pārstāvji

Semināra norises vieta: Daugavpils rajona Ilūkstes un Naujenes pagasti, Krāslavas rajona Šķeltovas pagasts

Semināra norises laiks: 2007.gada  25.septembris

Semināra dalībnieki: 32 cilvēki

Semināra gaitas apraksts: Ņemot vērā to, ka 2007.gadā izveidots Rāznas nacionālais parks un līdz ar to arī Rēzeknes reģionā aktualizējās aizsargājamo teritoriju izmantošanas un aizsardzības jautājumi, VVD Rēzeknes RVP LIFE projekta ietvaros rīkoja izbraukuma semināru. Semināra gaitā bija paredzēts iepazīties ar aizsargājamām teritorijām, kurās jau vairāk kā desmit gadu garumā tiek veikti dažādi pasākumi gan dabas aizsardzības jomā, gan tūrisma un vides saziņas jomā. Vienlaicīgi bija paredzēts apmeklēt projekta sadarbības partneri- Latgales Zoodārzu, iepazīties ar tā darbību un aktivitātēm sarkanvēdera ugunskrupja reintrodukcijai.

Kā vienu no pirmajiem apmeklējām Pilskalnes meža ainavu parku un dabas liegumu „Pilskalnes Siguldiņa”. Te ir iekārtotas 5 mācību takas. Gida pavadībā izstaigājām dendroloģiskos un ģeoloģiskos maršrutus, apskatījām to, kā ierīkotas takas. Ar objekta pārstāvi pārrunājām  jautājumus, kas saistīti ar dabas taku ierīkošanu un uzturēšanu, kā arī  apskatījām atpūtai un aktivitātēm paredzēto vietu iekārtojumu, iepazināmies ar informatīvo materiālu, stendiem, shēmām un bukletiem, kas pieejami  apmeklētājiem, tāpat iepazināmies ar maksas pakalpojumiem un to izcenojumiem.

 Latgales zooloģiskajā dārzā iepazināmies ar ekspozīciju, uzklausījām zoodārza darbinieku stāstījumu par iemītniekiem un zoodārza attīstības plāniem ,  kā arī par veiksmēm un sasniegumiem sarkanvēdera ugunskrupja pavairošanā laboratorijas apstākļos.

Lai saglabātu unikālu dabas teritoriju- Daugavas augšteces senleju ar savām ainavas īpatnībām un  vērtīgiem dabas kompleksiem 1990.gadā izveidoja Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidu un tā teritorijā dabas parku „Daugavas loki”. Dabas parks izveidots, lai saglabātu tipiskās un gleznainās ainavas, vēsturiskos objektus, kā arī lai radītu labvēlīgus apstākļus floras un faunas ģenētiskā fonda saglabāšanai un palielināšanai, labākas atpūtas un tūrisma organizācijai, nenodarot pāri dabai. Dabas parka teritorijā izveidoti vairāki kultūrvēsturiskie kompleksi un izziņas takas. Būtiska nozīme teritorijas apsaimniekošanā ir Naujenes novadpētniecības muzejam un tūrisma birojam. Apmeklējām Dinaburgas vēsturisko kompleksu, kur varējām apskatīt gan Dinaburgas pils maketu, gan informatīvo stendu izvietojumu un saturu, gan novērtēt ierīkoto dabas taku. Vasarģelišku skatu tornis pārsteidza ar aizraujošo skatu uz vienu no Daugavas lokiem putna lidojuma augstumā. Te smēlāmies pieredzi skatu torņu ierīkošanai- gan konstrukcijas, gan vietas izvēles ziņā.

Kā pēdējo apmeklējām dabas liegumu „Čertoka ezers”, kas ir iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju NATURA 2000 sarakstā. Teritoriju no 2000.gada apsaimnieko Valsts akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži”  un dabā varējām vērot rezultātu tam, ka teritorijai ir stabils apsaimniekotājs. Iepazināmies ar objektā izvietotajiem stendiem, informatīvajām zīmēm, kā arī ar objekta tuvumā ierīkotajiem stāvlaukumiem u.c.

Brauciena laikā dalībnieki tika informēti par aizsargājamo teritoriju izveidošanu un svarīgākajiem un raksturīgākajiem apskates objektiem, ar pārstāvjiem no VAS „Latvijas Valsts meži” un Rāznas nacionālā parka administrācijas tika pārrunāti īpaši aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas jautājumi.

Noslēgumā dalībnieki izteica gandarījumu par iespēju iepazīties ar kaimiņu reģiona pieredzi īpaši aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanā un izteica cerību, ka pavisam tuvā nākotnē būs iespēja izstaigāt ne mazāk interesantas un aizraujošas dabas takas Rāznas nacionālajā parkā.

 

 

 

 

 

 

 

 

„Gada dabas simboli – arī Rāznas nacionālajā parkā”

Semināra mērķis: Iepazīstināt Rāznas nacionālajā parkā atrodošās skolas audzēkņus ar dabas simboliem, kas izvēlēti par 2007.gada simboliem, sniegt informāciju par Rāznas nacionālā parka  izveidošanu un aizsargājamajām sugām parka  teritorijā

Semināra mērķauditorija: Rēzeknes rajona Mākoņkalna pamatskolas skolēni un skolotāji

Semināra norises vieta: Mākoņkalna pamatskola, Rēzeknes rajona Lipušķi

Semināra norises laiks: 2007.gada 16.maijs ,  plkst.11.00.

Semināra dalībnieki: 42 cilvēki

Semināra gaitas apraksts: Mākoņkalna pamatskola par semināra norises vietu izvēlēta gan tādēļ,  ka skola atrodas Rāznas nacionālajā parkā, gan arī tādēļ, ka tās audzēkņiem raksturīga aktīva darbošanās jauno ekologu pulciņā un interese par aizsargājamajā teritorijā notiekošo. Skola piedalās Latvijas Ekoskolu programmā un 2006.gadā saņēmusi Zaļo diplomu, piedalījusies Bērnu Vides skolas projektos, kā arī Latvijas- Zviedrijas projektā „Retie putni Rēzeknes rajonā”. Novadpētniecības un tūrisma pulciņa dalībnieki aktīvi pēta dzimto pusi, skolā veikti dažādi pētījumi un skolēnu zinātniski-pētnieciskie darbi ir prezentēti vairākās   konferencēs.

Bez tam, skolēni ir pateicīga auditorija, kas iegūto informāciju izmanto ne tikai savas pieredzes iegūšanai un pašu vajadzībām, bet arī  palīdz informāciju novadīt pieaugušajiem, kuri ir potenciāli aizsargājamās teritorijas lietotāji un sargātāji.

Semināra atklāšanas vārdus teica  Valsts vides dienesta Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes dabas aizsardzības daļas vadītājs Andris Zelčs un  Mākoņkalna pamatskolas direktore Leontīne Zaremba. Pasākuma dalībnieki tika iepazīstināti ar dienas kārtību un semināra vadītājiem-  VVD Rēzeknes RVP vecākajām inspektorēm Regīnu Indriķi un Diānu Margu.

Andris Zelčs izstāstīja par Valsts vides dienesta Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes lomu un darbību projektā „Sugu un biotopu aizsardzība dabas parkā „Rāzna” , informēja klātesošos par Nacionālā parka un tā administrācijas veidošanas procesu, vērsa uzmanību būtiskākajiem jautājumiem aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanā.

Semināra turpinājumā Regīna Indriķe ar uzskates  un prezentācijas materiālu  palīdzību stāstīja par dabas simboliem, ko 2007.gadā par gada simboliem nominējušas vairākas biedrības Latvijā. Par gada dzīvnieku izvirzīts smilšu krupis, kurš vairāk izplatīts piejūras kāpās, grants karjeros un kura izplatība samazinās, jo izmantotie karjeri tiek pamesti, notiek intensīva patreizējo karjeru izmantošana un aktīva cilvēku darbība smilšu krupim piemērotos biotopos. Gada gliemezis- ķiploku gludspolīte ir dabisku mežu suga un ir sastopama Kurzemē. Vai tā nav atrodama arī citviet, kur aug lakši un kam tik ļoti raksturīga ķiploka smarža?- tas ir jautājums, uz kuru meklēs atbildi gada gliemeža izplatības pētnieki.

Botāniķu biedrība par gada augu izvirzījusi apaļlapu raseni. Auga izplatību apdraud purvu nosusināšana.

Dendrologu nominētajam 2007.gada kokam – parastai liepai, reklāma nav vajadzīga. Skolēni zin gan tautas dziesmas, gan dziednieciskās liepziedu īpašības.

Gada sēnes titulā- milzu baltmietene, sēne ar īsu kātiņu un līdz pat 40cm lielu cepurīti. Aug pļavās, ganībās un dārzos, ļoti bieži veido apļus, ko tautā mēdz saukt par „raganu apļiem”.

Latvijā lielākie apļi esot redzēti līdz pat 15m diametrā, bet pasaule ir uzieti pat 100m lieli apļi. Skolēni tika aicināti piedalīties konkursā, meklējot lielākos apļus un skaitot aplī saaugušo sēnes.

Par gada kukaini Latvijas entomologi nominējuši zemesvēzi, jo tas ir liels, cilvēkam viegli atpazīstams, to nevar sajaukt ar citām sugām un tas ir tik daudzpusīgs- prot pat lidot, tikai reti to dara. Pēdējā laikā ir novēroti gadījumi, kad zemesvēzis manīts ne tikai zemienēs, bet arī augstienēs, kur, visticamāk, ir ievests. Gadījumā, ja zemesvēzis ir dzirdams, redzams vai kādā citādā veidā atrodams Rāznas parka teritorijā, iedzīvotāji tiek lūgti informēt entomologus. Bērniem tiek pastāstīts, kā videi ( un kukainim) draudzīgā veidā no tā var atbrīvoties, ja zemesvēzis sācis postīt dārza augus.

Vislielāko interesi skolēnos rada gada putna- melnās dzilnas prezentācija. Šis putns ir viena no sugām, kuras izplatība iespējama arī parka teritorijā un bērni ir gatavi vasaras brīvdienu laikā, esot mežā, pētīt ekoloģiskos kokus, kā arī vecos, resnos, dobumainos kokus.

Lai arī šobrīd melnā dzilna sastopama daudzviet Latvijā, tās esamību apdraud intensīva meža izciršana, sauso koku un kritalu izvākšana. Viens no pasākumiem, kas var ietekmēt dzilnu izplatību, ir sabiedrības informēšana-gan par ligzdošanai piemērotu vietu atstāšanu cirsmās, gan par barošanās vietu nozīmi.

Semināra gaitā skolēni strādāja ar iepriekš sagatavotajām darba lapām- mazākie palīdzēja  dzilnas-māmiņai atrast   ceļu pie bērniem dobumā, vecākie- krāsoja, grieza un veidoja dzilnu lidojumā.

Semināra turpinājumā skolēni tika informēti par Rāznas nacionālā parka dabas vērtībām, kā arī tika aicināti ņemt aktīvu dalību gada simbolu izplatības parka teritorijā pētījumos.

Semināra noslēgumā daļā tika apkopota sniegtā informācija un seminārā iegūtās zināšanas tika nostiprinātas, minot mīklas, atbildot uz jautājumiem. Skolēni un skolotāji saņēma organizatoru sarūpēto informatīvo materiālu un vienojās par sadarbības iespējām nākotnē.

 

Prezentācija par Projektu Nr. LIFE 04 NAT / LV / 000199 „Sugu un biotopu aizsardzība dabas parkā „Rāzna” 2006. gada 28. jūlijs Rēzekne

APTAUJAS ANKETA zemes īpašniekiem un lietotājiem dabas parkā “Rāzna”

2006.gada 17.jūlijā plkst. 1500 Valsts vides dienesta Rēzeknes reģionālajā vides pārvaldē tiek rīkota darba grupas sanāksme, uz kuru aicināti pārstāvji no pašvaldību komunālajiem dienestiem, Rēzeknes rajona būvvaldes, speciālo būvju celtniecības iestādes, autoceļu direkcijas un citi interesenti. Sanāksme organizēta, lai pie apaļā galda pārrunātu topošā nacionālā parka „Rāznas ezers” teritorijā esošās infrastruktūras attīstības jautājumus un uzklausītu infrastruktūras objektu uzturētāju (apsaimniekotāju) viedokli un padomus dabas aizsardzības plāna izstrādei, nodefinētu būtiskākos objektus un akcentētu galvenās problēmas. 17.jūlija sanāksme ir viens no pirmajiem etapiem septembrī plānotajam semināram.

Tiek meklēti efektīvi risinājumi

Valsts vides dienesta Rēzeknes reģionālā vides pārvalde šī gada 31.martā plkst.13.00 Rēzeknes RVP telpās rīko sanāksmi par dabas parka „Rāzna” dabas aizsardzības plānu, kurš tiek izstrādāts Life Nature programmas līdzfinansētā projekta „Sugu un biotopu aizsardzība dabas parkā „Rāzna” ietvaros.
Lai veiksmīgāk noteiktu esošās problēmas un nepieciešamos risinājumus dabas parka teritorijā esošo dabas vērtību un resursu saglabāšanai un ilgspējīgai izmantošanai tūrisma, lauksaimniecības, ūdens un mežā resursu, kā arī derīgo izrakteņu izmantošanā, uz tikšanos un darbu grupās tiek aicināti pārstāvji no ieinteresētajām valsts iestādēm - VMD, PVD, LAD, VVD JIŪP, rajona un pagastu pašvaldībām, uzņēmēji, zemes īpašnieki, Rēzeknes Augstskolas un Daugavpils universitātes mācību spēki.
 

Inspekciju sezonas aktualitātes 

Saskaņā ar Sadarbības līgumā noteikto 2005.gada 1.aprīlī Eiropas Komisijas LIFE Nature fonda projektā Nr.LIFE04NAT/LV/000199 ”Sugu un biotopu aizsardzība dabas parkā „Rāzna” iesaistījās Rēzeknes RVP Dabas aizsardzības daļas darbinieki. Rēzeknes RVP inspektoriem saskaņā ar darbu izpildes plānu bija jāveic dabas parka teritorijas papildus inspicēšana laikā no 1.aprīļa līdz 30.septembrim gan Rēzeknes, gan Ludzas rajonā.

Dabas parka teritorijā, veicot pārbaudes, īpaša uzmanība tika veltīta sugu un biotopu aizsardzības noteikumu ievērošanai. Tika apsekotas visas dabas parka „Rāzna” individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos noteiktās dabas liegumu zonas - Sālaja ezers, Mākoņkalns, Lielais Liepukalns, Harčenku purva, Zosnas mitraine, Rāznas ezera salas. Dabas liegumu apsekošanā piedalījās arī Rēzeknes augstskolas studenti, kuru vasaras prakses norisinājās Rēzeknes RVP.

Vides inspektori ir veikuši arī visu Rēzeknes RVP izsniegto tehnisko noteikumu nosacījumu ievērošanas pārbaudes dabas parka teritorijā. Lielākā vides aizsardzības prasību daļa attiecās uz darbībām, kuras saistītas ar būvniecību un zemes transformāciju dabas parka teritorijā.

 

Dabas parka teritorijā tika veiktas ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikumu ievērošanas pārbaudes, apsekojot Rāznas ezera, Zosnas ezera, Sālaja ezera, Ismeru ezera, Viraudas ezera, Bižas ezera aizsargjoslas gan no sauszemes, gan no ūdens ar laivu. Galvenie konstatētie pārkāpumi ir nesaskaņota būvniecība un patvaļīga koku ciršanas ūdenstilpju aizsargjoslā.

Tiekoties ar zemes īpašniekiem un lietotājiem, inspektori izzināja viņu viedokļus par teritorijas turpmāko apsaimniekošanu un informēja par iespējām sniegt priekšlikumus dabas aizsardzības plāna izstrādātājiem.

Arī 2006.gadā dabas parka „Rāzna” teritorijā tiks veikti inspekcijas pasākumi, lai kontrolētu vides aizsardzības prasību ievērošanu un novērstu pārkāpumus.

Dabas parka „Rāzna” sugu un biotopu aizsardzība

Iesniedzējs – Daugavpils universitāte

Projekta darbības laiks – 2004. gada oktobris – 2008. gada marts.

Kopējā projekta summa 678 740 EUR, t.sk. 50 % EK līdzfinansējums.

Projekta mērķis – ieviest pasākumu kompleksu 5 ES nozīmes biotopu un 8 ES nozīmes sugu aizsardzībai un apsaimniekošanai dabas parkā „Rāzna”.

Galvenās paredzētās darbības:

	Izveidot datu bāzi par projekta teritorijā esošajiem zemes īpašniekiem;
	Kartēt ES nozīmes biotopus;
	Izstrādāt dabas aizsardzības plānu;
	Īstenot pasākumus sarkanvēdera ugunskrupja Bombina bombina reintrodukcijai Latvijā;
	Pļaut niedres zivju nārstošanas vietu atjaunošanai;
	Izgatavot un izvietot informatīvos stendus;
	Projekta pasākumu karte.

 

Ir sācies LIFE-Daba projekts biotopu un sugu aizsardzībai Rāznas dabas parkā.

Tajā no 2004.gada oktobra līdz 2008. gada martam paredzēts  veikt vairākus pasākumus, kas  sekmēs dabas daudzveidības saglabāšanu un aizsardzību vienā no skaistākajām Latgales vietām. 

Projekta iesniedzējs ir Daugavpils universitāte, kā partneri tajā strādā arī Valsts vides dienesta Rēzeknes un Daugavpils reģionālās vides pārvaldes un Latgales zooloģiskais dārzs. Idejisko un finansiālo atbalstu projekta aktivitātēm sniedz LR Vides ministrija un a/s “Latgales enerģētika”, kā arī Kaunatas, Mākoņkalna, Lūznavas, Čornajas, Ezernieku, Andrupenes un Andzeļu pašvaldības.

Esošo dabas vērtību saglabāšana nākamajām paaudzēm ir ne tikai cilvēces ētiskais pienākums, bet daudzos gadījumos arī izdzīvošanas nosacījums. Daudzu zinātnieku pūliņi tiek veltīti arī tam, lai vidē atjaunotu tās dzīvnieku un augu sugas, kuras izzudušas cilvēku tuvredzīgās saimnieciskās politikas dēļ. Rāznas dabas parka teritorijā LIFE projekta ietvaros paredzēta sarkanvēdera ugunskrupja Bombina bombina reintrodukcija (populācijas atjaunošana dabā).

Dabisko ienaidnieku sarkanvēdera ugunskrupim nav daudz. Odzes, zalkši, lielie putni (dumpji, dzērves, zivju gārņi), eži, seski un ūdeles šos abiniekus ēd tikai ārkārtējos gadījumos, kad labāks medījums nav pieejams. Plēsīgos kārumniekus ugunskrupis cenšas aizbiedēt, demonstrējot savu krāšņo, ar sarkaniem plankumiem un baltiem punktiņiem izraibināto vēderu. Ja tas nelīdz, tad ugunskrupja ādas dziedzeri izdala ziepju putām līdzīgu, indīgu sekrētu, kam ir asa un nepatīkama smaka. Uzreiz jāsaka, ka attiecībā uz cilvēku šo sekrētu precīzāk ir nosaukt par kodīgu (ja tas nokļūst acīs vai mutē), nevis indīgu. Sarkanvēdera ugunskrupis cilvēkam nav bīstams, bet cilvēks ugunskrupim gan. Meliorācija, lauksaimniecības ķimikāliju lietošana, zivju ielaišana ūdenstilpēs, ūdeņu piesārņošana, mikroreljefa izlīdzināšana u.c. kultūrtehniskie pasākumi iznīcina ugunskrupju nārsta vietas un pakļauj šo sugu izzušanas draudiem.

Ugunskrupju pavairošanu, izlaišanu dabā Mākoņkalna un Lūznavas pagastos, ka arī novērošanu veiks Daugavpils zooloģiskā dārza un Daugavpils universitātes Bioloģijas fakultātes speciālisti.

Sarkanvēdera ugunskrupis iekļauts Latvijas, Lietuvas un Baltijas Sarkanajā grāmatā, kā arī Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā.

Dziedošs ugunskrupju tēviņš.

Atšķirībā no košā vēdera ugunskrupja muguras krāsojums ir necils.

http://www.vidm.gov.lv/varam/life/Llife.htm

Dabas parka "Rāzna" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"  17.panta otro daļu

"Dabas parka “Rāzna” dabas lieguma zonas aizsardzības un izmantošanas prasības" (pamatojoties uz LR likumu ”Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, MK noteikumiem Nr. 415. “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” un MK noteikumiem Nr.264 “Dabas parka “Rāzna” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”)

"Dabas parka “Rāzna” dabas parka zonas aizsardzības un izmantošanas prasības" (pamatojoties uz LR likumu ”Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, MK noteikumiem Nr. 415. “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” un MK noteikumiem Nr.264 “Dabas parka “Rāzna” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”)

"Dabas parka “Rāzna” neitrālās zonas aizsardzības un izmantošanas prasības" (pamatojoties uz LR likumu ”Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, MK noteikumiem Nr. 415. “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” un MK noteikumiem Nr.264 “Dabas parka “Rāzna” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”)